izgarot
Lietojuma biežums :
izgarot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.intransitīvs Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
1.1.Izzust (par smaržu).
2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
2.1.Izdalīt, izplatīt (smaržu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri