izgrūt
Lietojuma biežums :
izgrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Sagrūt daļai, sagrūt vietumis un kļūt robainam, caurumainam u. tml.
2.Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par baru, pūli.
2.1.Strauji, ar sparu izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — par baru, pūli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri