izgriezt2
izgriezt [izgriêzt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
1.1.Izoperēt.
1.2.Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
2.Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
2.1.Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
3.1.Tāds, kurā ir griežot izveidots ornaments, attēls u. tml.
4.joma: informātika Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā.
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt un ielīmēt.
5.apvidvārds Uzasināt (piemēram, izkapti).
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt pogas.
Avoti: LLVV, MiV, EH, D3
Korpusa piemēri