izirt2
izirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt cauram (par ko adītu, tamborētu, austu, pītu), zūdot saistījumam starp valdziņiem, diegiem; atnākt pilnīgi vaļā (par ko sašūtu).
2.Sadalīties sastāvdaļās, izzūdot saistījumam starp tām (par priekšmetu).
2.1.Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
2.2.pārnestā nozīmē Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
3.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
3.1.Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri