izjukt
Lietojuma biežums :
izjukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) — par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
1.1.Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
1.2.Sadalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopu), izzust kārtībai starp (priekšmetu kopas) daļām.
1.3.Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
2.Tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu).
2.1.Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
2.2.Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
3.Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri