izklīdināt

Lietojuma biežums :

izklīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izklīdinu	izklīdinām	izklīdināju	izklīdinājām	izklīdināšu	izklīdināsim
2. pers.	izklīdini	izklīdināt	izklīdināji	izklīdinājāt	izklīdināsi	izklīdināsiet, izklīdināsit
3. pers.	izklīdina	izklīdināja	izklīdinās

1.Panākt, būt par cēloni, ka izklīst₁.

4.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt₄.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izklīdinu	izklīdinām	izklīdināju	izklīdinājām	izklīdināšu	izklīdināsim
2. pers.	izklīdini	izklīdināt	izklīdināji	izklīdinājāt	izklīdināsi	izklīdināsiet, izklīdināsit
3. pers.	izklīdina		izklīdināja		izklīdinās