izkropļot
Lietojuma biežums :
izkropļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt pilnīgi kroplu.
1.1.Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
2.Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
2.1.Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri