izkvēlēt

Lietojuma biežums :

izkvēlēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Kvēlēt un izbeigt kvēlēt.

1.1.pārnestā nozīmē Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri