izlāčot | Tēzaurs

izlāčot

Lietojuma biežums :

izlāčot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs

Locīšana

Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri