izlēcējs
Lietojuma biežums :
izlēcējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
izlēcēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Darītājs → izlēkt.
2.Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri