izlikt
Lietojuma biežums :
izlikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur).
1.1.Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes).
1.2.Izvietot (piemēram, preci, eksponātus) apskatei.
1.3.Izvietot (ko) pievilināšanai, saķeršanai.
1.4.Izvietot (ko) informēšanai.
1.5.lieto: reti Izrotāt (izvietojot ko).
1.6.lieto: reti Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
2.Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
3.Liekot (ko) noteiktā kārtībā, apklāt, pārklāt (parasti grīdu, sienas); liekot (ko) teiktā kārtībā, izveidot.
4.Izdot (naudu); aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
5.Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
6.Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml).
7.sarunvaloda Izteikt, izpaust (piemēram, vārdos, attēlos, skaņās).
7.1.Izlietot (piemēram, enerģiju, prasmi).
Stabili vārdu savienojumiIzlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas). Izlikt cilpas. Izlikt kārtis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri