izmērcēt
Lietojuma biežums :
izmērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
2.Padarīt ļoti slapju.
Stabili vārdu savienojumiIzmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri