izmirt
Lietojuma biežums :
izmirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlis
Locīšana
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
1.1.Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
1.2.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) — par vietu, telpu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri