izmist | Tēzaurs

izmist¹

Lietojuma biežums :

izmist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri