izpūst
Lietojuma biežums :
izpūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pūšot izvirzīt (no mutes, piemēram, gaisu).
1.1.Pūšot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
1.2.Pūšot izvirzīt (piemēram, gāzi, dūmus) — par mehānismu, ierīci.
2.Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju).
2.1.Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
2.2.Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
3.Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
4.Pūšot izveidot (no kādas masas).
5.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu).
5.1.Izpaust (parasti ko slēpjamu).
Stabili vārdu savienojumiIzpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri