izpalīdzētājs
Lietojuma biežums :
izpalīdzētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izpalīdzētājs | izpalīdzētāji |
| Ģen. | izpalīdzētāja | izpalīdzētāju |
| Dat. | izpalīdzētājam | izpalīdzētājiem |
| Akuz. | izpalīdzētāju | izpalīdzētājus |
| Lok. | izpalīdzētājā | izpalīdzētājos |
Palīgs.
Saistītās nozīmesizpalīgs, palīdzētājs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
izpalīgs1 — Palīgs.
palīdzētājs1 — Palīgs.
palīgs1 — Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
Hiponīmi
piepalīgs1 — Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
talcinieks1 — Talkas dalībnieks.
Saistīts ar
atbalsts2.1 — Cilvēks, kas atbalsta (2).
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paķērusi puiku pie rokas, viņa tipināja līdzi laipnajam izpalīdzētājam.
- Domās iegrimis, Romāns Rozņaks paskatījās uz savu izpalīdzētāju, gluži kā pirmo reizi viņā būtu atklājis šādas tādas analītiskās un psiholoģiskās spējas.
- Protams , pastāvēja iespējas , kā glābt sevi un savējos , pašam kļūt par ziņotāju , izpalīdzētāju , sadarboni
- Darba pieredze grāmatvēžu izpalīdzētāja
- Citam tā ir aktīva cīnītāja vieta pirmajās rindās , citam pasīva izpalīdzētāja vieta , vēl citam vieta nav nacionālistu organizācijā