izpatikt

Lietojuma biežums :

izpatikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) simpātijas, pieglaimoties.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri