izplašināt
izplašināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplašinu | izplašinām | izplašināju | izplašinājām | izplašināšu | izplašināsim |
| 2. pers. | izplašini | izplašināt | izplašināji | izplašinājāt | izplašināsi | izplašināsiet, izplašināsit |
| 3. pers. | izplašina | izplašināja | izplašinās | |||
Pavēles izteiksme: izplašini (vsk. 2. pers.), izplašiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplašinot (tag.), izplašināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplašinātu
Vajadzības izteiksme: jāizplašina
Paplašināt.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
paplašināt1 — Izveidot plašāku, lielāku apmēros.
Hiperonīmi
palielināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
plašināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
Avoti: ME