izrīvēt
Lietojuma biežums :
izrīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
2.Rīvējot izvirzīt mūri (kam), caur (ko); izberzt.
3.sarunvaloda Berzējot iztīrīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri