izriņķot
Lietojuma biežums :
izriņķot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
1.1.Riņķojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.sarunvaloda, transitīvs Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri