izrunāt
Lietojuma biežums :
izrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem.
2.Izteikt, izsacīt (piemēram, domas, jūtas).
3.Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt (daudz vai visu).
4.Plaši izpaust (parasti ko nepamatotu, nepatiesu).
5.novecojis Vienoties (par ko), sarunāt.
Stabili vārdu savienojumiIzrunāt no prāta (arī no galvas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri