izsalkt
Lietojuma biežums :
izsalkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiIzsalcis kā vilks.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
2.Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā); izslāpt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri