izslāt1
Lietojuma biežums :
izslāt 1. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izslāju | izslājam | izslāju | izslājām | izslāšu | izslāsim |
| 2. pers. | izslāj | izslājat | izslāji | izslājāt | izslāsi | izslāsiet, izslāsit |
| 3. pers. | izslāj | izslāja | izslās | |||
Pavēles izteiksme: izslāj (vsk. 2. pers.), izslājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izslājot (tag.), izslāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izslātu
Vajadzības izteiksme: jāizslāj
Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plaši vērās nelielā nama durvis, un pa tām izslāja iespaidīga auguma vīrišķis ar tik pliku pauri, ka gaisma no pakauša atspīdēja kā no dzeltenīgas stikla bumbas.
- Atkal izslājis pagalmā, Eidis pa taciņu nokāpa zemāk, lai redzētu peldvietu – tur tāpat kā iepriekšējās dienās šļakstījās daži bērni, tomēr Eidis nejuta ne mazāko interesi atkārtot savus burvju trikus vai demonstrēt izcilo braukšanu.
- Ja nu Mīnotaurs, mani ieraudzījis, lēnā gaitā izslāj no sava midzeņa, grūtsirdīgi un vienlaikus atviegloti nopūšas un nogulda savu neaizsargāto kaklu uz akmens man pa cirtienam?
- Edijs bija kļuvis par 20 pēdas garu monstru , kas dziesmas Iron Maiden nobeigumā izslāj uz skatuves
- Balu izslāja ārā