izslīgt | Tēzaurs

izslīgt

Lietojuma biežums :

izslīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) — parasti par smagiem zīda audumiem.

2.lieto: pareti Izslīdēt₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri