izslīkt | Tēzaurs

izslīkt¹

Lietojuma biežums :

izslīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Iznīkt pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri