izspīlēt
Lietojuma biežums :
izspīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļas).
Stabili vārdu savienojumiIzspīlētas acis.
2.Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
2.1.Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri