izsprāgt
Lietojuma biežums :
izsprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
2.Ļoti strauji izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
2.1.Par priekšmetiem, vielām.
Stabili vārdu savienojumiAsaras izsprāgst no acīm.
2.2.Strauji izlidot (piemēram, par dzirksteli).
2.3.Strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem).
3.sarunvaloda Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
3.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
Stabili vārdu savienojumiAcis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā). Izsprāgst kā korķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri