izspridzināt

Lietojuma biežums :

izspridzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izspridzinu	izspridzinām	izspridzināju	izspridzinājām	izspridzināšu	izspridzināsim
2. pers.	izspridzini	izspridzināt	izspridzināji	izspridzinājāt	izspridzināsi	izspridzināsiet, izspridzināsit
3. pers.	izspridzina	izspridzināja	izspridzinās

1.Spridzinot panākt, ka izsprāgst (1).

1.1.Spridzinot ievainot.

1.2.Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).

2.Spridzinot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).

3.Ar kāju izsist, izspert.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izspridzinu	izspridzinām	izspridzināju	izspridzinājām	izspridzināšu	izspridzināsim
2. pers.	izspridzini	izspridzināt	izspridzināji	izspridzinājāt	izspridzināsi	izspridzināsiet, izspridzināsit
3. pers.	izspridzina		izspridzināja		izspridzinās