izspurt
Lietojuma biežums :
izspurt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
1.Būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem).
1.1.Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
2.parasti formā: trešā persona Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri