izstīvēt

Lietojuma biežums :

izstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

2.apvidvārds Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).

3.apvidvārds Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu); sastiept.

4.apvidvārds Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).

Avoti: LLVV, ĒiV, ViV

Korpusa piemēri