izstreipuļot

Lietojuma biežums :

izstreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izstreipuļoju	izstreipuļojam	izstreipuļoju	izstreipuļojām	izstreipuļošu	izstreipuļosim
2. pers.	izstreipuļo	izstreipuļojat	izstreipuļoji	izstreipuļojāt	izstreipuļosi	izstreipuļosiet, izstreipuļosit
3. pers.	izstreipuļo	izstreipuļoja	izstreipuļos

1.Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).

1.1.Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izstreipuļoju	izstreipuļojam	izstreipuļoju	izstreipuļojām	izstreipuļošu	izstreipuļosim
2. pers.	izstreipuļo	izstreipuļojat	izstreipuļoji	izstreipuļojāt	izstreipuļosi	izstreipuļosiet, izstreipuļosit
3. pers.	izstreipuļo		izstreipuļoja		izstreipuļos