izstumt
Lietojuma biežums :
izstumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
1.2.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.3.Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
2.Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri