izsvepstēt
Lietojuma biežums :
izsvepstēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsvepstu | izsvepstam | izsvepstēju | izsvepstējām | izsvepstēšu | izsvepstēsim |
| 2. pers. | izsvepsti | izsvepstat | izsvepstēji | izsvepstējāt | izsvepstēsi | izsvepstēsiet, izsvepstēsit |
| 3. pers. | izsvepst | izsvepstēja | izsvepstēs | |||
Pavēles izteiksme: izsvepsti (vsk. 2. pers.), izsvepstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsvepstot (tag.), izsvepstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsvepstētu
Vajadzības izteiksme: jāizsvepst
Svepstot pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pastniekjurka izsvepstēja, ka visi Kūlmaņi nošauti, frizieris Kaža pakārts, bet nami ap tirgus laukumu un pie baznīcas pilni ar krieviem.
- – purināmais klabošiem zobiem centās izsvepstēt, bet tas nelīdzēja – nu jau Rūdolfs viņu kratīja bez mitas un likās, ka arī no kāviena Alfrēds neizspruks.
- Un, tā kā pistoijieši ir pieklājīga, lēnīga un rāma tauta un lielākoties – to es saku, negribēdams nevienu aizvainot – izskatās pusaizmiguši ( atšķirībā no pratiešiem, kas ir paraduši atmosties pirms aizmigšanas, pistoijieši pirms pamošanās aizmieg), varētu domāt, ka viņi joprojām atbalsta lielhercogu, lai arī paša atbalstāmā vairs nav, un varbūt tāpēc viņi s pirms līdzskaņiem izsvepst gandrīz kā l, un šī izrunas īpatnība, tā sauktā lisca, pratiešiem iedveš lielākas bailes par baiso mošķi lumammano.
- Un pratieši ir prasti, kad tie ir prasti, – ne jau tāpēc, ka pārstrādā vecas lupatas un dzīvo starp vecām lupatām, tai sausajā un putekļainajā lupatu smakā, kas valda visā Prato ( uzreiz gan jānorāda, ka tās nav vietējās pratiešu lupatas, bet gan saplūdušas mūsu pilsētā no visas Itālijas un visas pasaules), bet tāpēc, ka skaļā balsī un visiem dzirdot saka to, ko pārējie itāļi noklusē vai čukst tikai pašu mājās, ģimenē, – jo pratieši nebaidās runāt tāpat kā domā, turpretī pārējie itāļi domā tāpat kā runā, proti, izsvepstot domas līdzīgi kā izsvepst vārdus, – un pratieši nebaidās “ bļaurēt” arī tad, kad viņiem nav taisnība, kamēr pārējie itāļi baidās pacelt balsi arī tad, ja taisnība ir viņu pusē, – un galu galā pratieši ir prasti, toties pratieši, turpretī pārējie itāļi ir prasti un nevar pat palepoties ar priekšrocību būt toskāniešiem un pratiešiem.
- Mēs, latvieši vismaz esam inteliģenti, zinam daudzas valiodas, bet stulbie krievi ir kā cirvji, tikai krievu valodu vien prot. Nekas, lai vēl papriecājas, kamēr vēl ir dzīva vecāpaaudze latvieši, kuriem ir tolerance pret krieviem, kas neprot latviski, jaunā latviešu paaudze tādus ciest nevar un kad vairs pēc 20 - 30 gadiem neviens latvietis savā zemē principiāli nerunās krieviski, tad nāksies vai nu savāk parpalas un vākties uz to Krieviju, vai arī mēģināt kaut ko pa latviski izsvepstēt.