izsīkt1
Lietojuma biežums :
izsīkt [izsîkt] 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
izsikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: reti
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
1.1.Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
2.1.Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
2.2.Izbeigties (parasti pakāpeniski) — par darbību, norisi.
3.Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri