iztīrīt
Lietojuma biežums :
iztīrīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
1.1.Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
2.Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
3.sarunvaloda Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri