iztriept

Lietojuma biežums :

iztriept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Triepjot pārklāt (ar kādu vielu, parasti no iekšpuses).

1.1.Triepjot izklāt (kādu vielu).

2.Triepjot izlietot (daudz vai visu).

3.apvidvārds Izsvītrot.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri