izurķēt
Lietojuma biežums :
izurķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izurķēju | izurķējam | izurķēju | izurķējām | izurķēšu | izurķēsim |
| 2. pers. | izurķē | izurķējat | izurķēji | izurķējāt | izurķēsi | izurķēsiet, izurķēsit |
| 3. pers. | izurķē | izurķēja | izurķēs | |||
Pavēles izteiksme: izurķē (vsk. 2. pers.), izurķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izurķējot (tag.), izurķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izurķētu
Vajadzības izteiksme: jāizurķē
1.Urķējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
2.apvidvārds Izrakņāt ar nelielu mietu, (koka) iesmu.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa nebremzēja sevi, ļāva viņa dziesmai izurķēt sevi līdz kaulam.
- Purva tilbīte barību uzlasa, knābā, izurķē vai vienkārši velk knābi cauri ūdenim.
- Tušs vēlreiz izurķēja istabaugšu un atrada ar nez kādām draņķībām piekaltušu bleķa ķomlaku — to pagalmā izberzīs ar smiltīm, noderēs čaiņika vietā.
- Vēl jāizurķē kumode un skapji, vai kaut kur nav kāds rublis aizķēries, varbūt laulību riņķis vai zelta auskari — zelts pie visām varām cenā — , un tad prom no šejienes, prom, prom, prom, vienīgi kule jāpiekrāmē ar ēdamo un kaut kādām drēbēm.
- Tā prātoja tēraudlējējs, ar divzaru sudraba dakšiņu ziloņkaula kātā izurķēdams mazītiņu, savērpušos, smaržīgā sviesta un pētersīļu pilienā noslīkušu sutinātu gliemezi, veikli iemezdams to mutē, aizmiegdams acis, tieši sešpadsmit reizes sakošļādams, norīdams, nopūzdamies, atvērdams acis, iemalkodams sarkanvīnu, izsūkdams suliņu atliekas no čaumalas, atkal tik tikko apslapinādams lūpas vīnā, ar vienu ievingrinātu kustību izslaucīdams sviesta atliekas no bļodas tukšās iedobītes ar baltas maizes gabaliņu un arī šo kustību papildinādams ar vīna malku.