izvākt
Lietojuma biežums :
izvākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
1.1.Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
1.2.lieto: reti Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
1.3.sarunvaloda Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri