izvērpt
Lietojuma biežums :
izvērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izvērpju | izvērpjam | izvērpu | izvērpām | izvērpšu | izvērpsim |
| 2. pers. | izvērp | izvērpjat | izvērpi | izvērpāt | izvērpsi | izvērpsiet, izvērpsit |
| 3. pers. | izvērpj | izvērpa | izvērps | |||
Pavēles izteiksme: izvērp (vsk. 2. pers.), izvērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izvērpjot (tag.), izvērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izvērptu
Vajadzības izteiksme: jāizvērpj
1.Vērpjot izveidot (dziju, diegus).
2.Vērpjot izlietot (daudz vai visu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet es izvērpju par garu pārējos skatus, sagatavoš.
- Izvērpjot ij brīvās zaru stīgas,
- Tomēr arī tā: ar cerībām, kas dibinātas uz vēju - uz vēju divējādā ziņā, - ar atlauztu gabalu no darba - es nāku pie jums, jo es zinu, ka no viena mana atlikušā vārdiņa jūsu mīlestība, kas tik liela izaugusi, iztēlos visu degušo sirdi, iz kuras vārdiņš nācis; no vienas domu strīpiņas jūsu šinīs straujos gados asinātais prāts izšķetinās veselas domu virknes, - tik garas un grodas, ka tās neietilpst dzejā, bet izvērpjamas tikai dzīvē un mūžībā.
- Vērpjamās mašīnas ievedot tagad Anglijā ikgadus tik kokvilnas bomvillas izvērpj , cik ar rokām strādādami visi iedzīvotāji no Anglijas , Francijas un Vāczemes kopā nepaspētu savērpt
- Jādomā, ka nenositās, jo uzreiz izvērpa savu diedziņu un aizlidoja tumsā!