izvilt
Lietojuma biežums :
izvilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
1.1.Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (piemēram, smaidu, smieklus).
2.Izmānīt2, izvilināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri