kājains
Lietojuma biežums :
kājains īpašības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kājains | kājaini |
| Ģen. | kājaina | kājainu |
| Dat. | kājainam | kājainiem |
| Akuz. | kājainu | kājainus |
| Lok. | kājainā | kājainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kājaina | kājainas |
| kājainas | kājainu |
| kājainai | kājainām |
| kājainu | kājainas |
| kājainā | kājainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kājainais | kājainie |
| Ģen. | kājainā | kājaino |
| Dat. | kājainajam | kājainajiem |
| Akuz. | kājaino | kājainos |
| Lok. | kājainajā | kājainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| kājainā | kājainās |
| kājainās | kājaino |
| kājainajai | kājainajām |
| kājaino | kājainās |
| kājainajā | kājainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem).
2.apvidvārds Izlobīts (piemēram, zirņi).
3.apvidvārds Tāds, kam ir (parādījušās) saknes.
Avoti: LLVV, KV, ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abu sugu kājainās sila un pļavas ķirzakas
- abu Latvijas kājaino ķirzaku sugu mātītēm
- sakne *klei-, *kli- un saista tos ar liet. kleīvas, klyvas 'līkkājains', klišas " līkkājains', latv. kleivs, kleins, klejš ' līk(kājains)', kluins 'šķībs, greizs, līkkājains, vājš", liet. klypti 'sašķiebties" u. c, taču pieļauj iespēju, ka liet. klibas, kurš vismaz ar nozīmi 'līkkājains' pieder iepriekšminētajai saknei, varētu būt radies, tai saplūstot ar citu, onomatopoētisku etimoloģisko ligzdu, kurā ietilpst, piemēram, liet. klabēti 'klabēt, klaudzēt" ( F r a e n k el LEW I 267-268), latv. klabēt, klabināt, klambāt, - uōt 'neveikli, lempīgi iet', klemberēt 'klaiņot, vilkties", senpr.
- Un tagad nu mammucis ņem Saulcerītes galvu un diedz rokainam, kājainam maišelim klāt.