kājsoliņš
Lietojuma biežums :
kājsoliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kājsoliņš | kājsoliņi |
Ģen. | kājsoliņa | kājsoliņu |
Dat. | kājsoliņam | kājsoliņiem |
Akuz. | kājsoliņu | kājsoliņus |
Lok. | kājsoliņā | kājsoliņos |
Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tūna kundze satrūkās tik stipri, ka atkāpās soli atpakaļ un gandrīz vai pakrita pār kājsoliņu.
- Šim krēslam jāstāv te, vēl tur bija tāds izšūšanas galdiņš un mīksts kājsoliņš, varat man tagad te nolikt to soliņu, varēšu kājas pēc ceļa atpūtināt, karietē ir drusku ēdamā, lūdzu, nesiet visu šurp, un galvenais, tur ir graudi, mēs atradām vienā pamestā saimniecībā, nolieciet drošā vietā, – viņa dāļāja norādījumus, sūtīja kalpus uz istabām, kur neviens gadiem ilgi nebija spēris kāju, uzskaitīja senaizmirstas mantas un mēbeles, kas pārsteidzošā kārtā patiešām tur augšstāvā joprojām stāvēja zem pārklājiem, gadu desmitiem no vietas neizkustinātas; lūdzu, ielejiet man vīnu; nav vīna?
- Un viņa, iekārtojusies sava tēva krēslā ar silvu uz ceļiem, tikai neapzināti paraustīja plecus un pasmaidīja, ieraudzījusi kaut ko baltu rēgojamies durvju spraudziņā; un atcerējās, kā pati, būdama maza, labprāt tā vēroja savu tēvu, bet bibliotēkā viņu, meiteni, neviens labprāt iekšā nelaida, bet, rau, tagad viņa pati sēž nelaiķa tēva vietā, bet viņu paslepšus vēro viņas brāļa mazmeitiņa, un viņa pamāja Teofilei – nāc šurp, mīlulīt, nebaidies, sēdies šeit, man blakus, uz kājsoliņa; un mazā ietipināja, taču neapsēdas, tikai bikli pieglaudās vecajai tantei Uršulei; man ir noslēpums, es varu kundzei pateikt, bet tikai pie auss: es negribu tur sēdēt, man neviens netic, bet tur dzīvo tāds kaķis, es vienīgā viņu redzu, citi ne; un Norvaišu Uršule Birontiene klusi nosmējās – nebaidies, mīlulīt, es arī viņu redzu, viņš ir liels un pelēki svītrains, vai ne?
- Pārējās koka mēbeles ( izņemot sēdekļus) ( baznīcu, bērnu, malkas kastes, kājsoliņi, aizslietņi un citas)
- Zem gleznojumiem , nosegts ar kājsoliņu , atrodas teksts , kas komentē gleznojumu un sniedz vēlamajai izpratnei tematisku ievirzi