kāpelēt
Lietojuma biežums :
kāpelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt kāpt1.
3.Vairākkārt kāpt3.
5.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša); joma: botānika Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
Stabili vārdu savienojumiKāpelējošie krūmi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri