kārnīt | Tēzaurs

kārnīt¹

Lietojuma biežums :

kārnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvs

Locīšana

1.Kārpīt, kašņāt.

3.Cirst (kokus kādā platībā, veidojot līdumu); līst; art (tikko nolīstu līdumu).

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri