kņudināties
Lietojuma biežums :
kņudināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kņudinos | kņudināmies | kņudinājos | kņudinājāmies | kņudināšos | kņudināsimies |
| 2. pers. | kņudinies | kņudināties | kņudinājies | kņudinājāties | kņudināsies | kņudināsieties, kņudināsities |
| 3. pers. | kņudinās | kņudinājās | kņudināsies | |||
Pavēles izteiksme: kņudinies (vsk. 2. pers.), kņudinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kņudinoties (tag.), kņudināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kņudinātos
Vajadzības izteiksme: jākņudinās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daži bija pat palīduši zem krekla un kņudinājās uz muguras un vēdera.
- Pirkstu galos kņudinās instinkts uzskicēt Vandas seju — ja nebūtu pārmērīgā noguruma, viņš zīmētu, Englardā klausoties vai arī pēc tam; viņš patiesi klausītos vecajā lāga vīrā, senā kā pasaule; Andrievs jau tā pieliek visas pūles, lai ieklausītos, bet pierē sakāpj tumšs karstums, sapnis apgriež viņam sprandu un ar varu nolaupa nomodam.
- Ilze juta sevī šo kamolu — asu drāšu vīkšķi kņudināmies zem lāpstiņām.
- TĀ mūzika, kas liek kaut ko traki, traki vēlēties, kņudinās pa iekšu, iztramda nemieru no ziemas guļas un sauc pēc dejojamām siksniņkurpēm.
- Tagad galva nedaudz miglaina , tomēr drosme nav gluži papēžos sakritusi , bet kņudinās ap ceļgaliem