kūņot
Lietojuma biežums :
kūņot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūņoju | kūņojam | kūņoju | kūņojām | kūņošu | kūņosim |
| 2. pers. | kūņo | kūņojat | kūņoji | kūņojāt | kūņosi | kūņosiet, kūņosit |
| 3. pers. | kūņo | kūņoja | kūņos | |||
Pavēles izteiksme: kūņo (vsk. 2. pers.), kūņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūņojot (tag.), kūņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūņotu
Vajadzības izteiksme: jākūņo
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi veci, zili padomju laika traktori viens pēc otra kūņo pa šo lauku, treknu kā kaņepju sviests, vīri pie stūres aizgriež izspūrušos ruzgu dadžpogaļu pakaušus un atskatās uz mums, kas apstājas pie vientuļas autobusa pieturas, lai izkāptu uz palsajām akmens plātnītēm un pabrīnītos par neiedomājami taisno tālumu.
- - Pagājušajā nedēļā slidenajā laikā lēnām kūņoju uz darbu.
- Mazā interesi par pupu vēl neizrādīja, viņu paņēma vīrs, es tikmēr piedzemdēju placentu un tad jau visi kūņojām uz istabiņu.
- Vēršos pie Jums ar ideju, kas manī kūņo jau pailgu laiku, un man ir vajadzīgs Jūsu viedoklis, atbalsts un līdzdalība.
- Ezeriņus atrodam, tomēr nemanam te ne dzīvības pazīmes, ne plunkšķīša, ne kādas citas virsūdens aktivitātes lai gan var redzēt pa ūdens virsu kūņojošos kukaiņus.