kūleņot
Lietojuma biežums :
kūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
1.1.Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju.
1.2.Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt.
1.3.Vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties).
1.4.pārnestā nozīmē Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
2.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri