kūvēt
Lietojuma biežums :
kūvēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs
Locīšana
1.Skraidīt, lēkāt, parasti pēc ilgstošas uzturēšanās kūtī (par lauksaimniecības dzīvniekiem).
1.1.Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
2.Kņudēt, kniest.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri