kažoķelis
Lietojuma biežums :
kažoķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kažoķelis | kažoķeļi |
| Ģen. | kažoķeļa | kažoķeļu |
| Dat. | kažoķelim | kažoķeļiem |
| Akuz. | kažoķeli | kažoķeļus |
| Lok. | kažoķelī | kažoķeļos |
Dem. → kažoks.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tobrīd caur lūku virtuvē izlien raibā, noplukušā teļādas kažoķelī tērpts putnubiedēklis.
- Viņai bija plikādas kažoķelis, dzelteni, netīri brunči, dūrē sažņaugts nosmulēts padomju rublis un kaut kāda sīcene.
- Starp jaunās priedes biezajiem zariem līzdams arvien augstāk, skuķēns zaķādas kažoķelī rāva nost sniegainos dūraiņus, ar zobiem pārvilka pāri pirkstiem un ļāva no mutes krist lejā.
- ietinušos aitādas kažoķelī, jo kur tad nabadzīte tādā aukstumā būtu varējusi iet, tāpēc viņš tai izgādāja mazu istabiņu, pavisam mazu kambarīti pašā pilī, mazu, toties netālu no lielās zili izrakstīto podiņu krāsns un pavisam tuvu viņa paša apdrupušajiem apartamentiem – turpat aiz sienas, un viņa, ik nakti palienējusi rotmistram lietošanai savu miesu, vēlāk klusi un nemanāmi nozuda savā ūķī turpināt aust sapņus, jo sievietei kaut kur tālāk pa pili staigāt nebūtu droši, jo te mitinājās ne tikai Jona Izidora vīri, bet arī krievi.
- Onai Kotrīnai to, ka viņa joprojām ir dzīva, tagad vislabāk atgādināja vainas sajūta un izsalkums; dienišķais izsalkums, kas skābām sulām grauza kuņģi, un šķiet, no tā pat acis atvērās platāk un dzirde kļuva asāka, bet soļi kļuva viegli un atsperīgi; viņa jau sen vairs nenēsāja gredzenus, jo tie gluži vienkārši muka nost no saliesējušiem pirkstiem, un auskarus, jo tie nostiepa lejup ļipiņas un viņas ķermenim vairs nebija spēka nēsāt papildu svaru, bet tam jau tāpat vajadzēja noturēt trīs kārtas drēbju, apakšbrunčus, pāri kleitai uzmestu kažoķeli un tam pāri vēl apmetni – un to visu jau pavēlā rudenī, kad vēl nemaz nav necik auksts.