kaitētājs
Lietojuma biežums :
kaitētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
kaitētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Kāds, kurš ar savu rīcību, izturēšanos izraisa ko nevēlamu, nodara ļaunu.
PiemēriVēl senajā Romā, ja cietušais piekrita, ka viņam nodara kaitējumu, kaitētājs netika pakļauts sodam publiskajā kārtībā.
Saistītās nozīmes
1.1.Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
PiemēriPēc Šmita teiktā, lielākais kaitētājs ir egļu mūķenes, taču lielā skaitā novērota arī priežu pūcīte, kā arī priežu sfings un priežu vērpējs.
Saistītās nozīmes
2.Kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks.
Piemēri- Tas nav izslēgts, ka slepens kaitētājs, nokļuvis virsotnēs, darbojas tik filigrāni, ka viņu ir grūti atšifrēt.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit